Ernst Ludwig Kirchner
Ernsts Ludvigs Kirhners (1880-1938) bija vācu ekspresionisma gleznotājs un grafiķis. Viņš dzimis 6. gada 1880. maijā Ašafenburgā, Vācijā, vidusšķiras ģimenē. Viņa tēvs bija inženieris, bet māte nāca no mākslinieku ģimenes. Kirhnera vecāki veicināja viņa interesi par mākslu, un viņš sāka zīmēt jau agrā bērnībā.
1901. gadā Kirhners pārcēlās uz Drēzdeni, lai studētu arhitektūru. Tomēr viņš drīz kļuva neapmierināts ar šo jomu un sāka nodarboties ar savu patieso aizraušanos, gleznošanu. 1905. gadā viņš nodibināja grupu Die Brücke (Tilts) kopā ar citiem jaunajiem māksliniekiem, kuriem bija kopīga interese par ekspresionismu.
Kirhners 1912. gadā apprecējās ar savu ilggadējo draudzeni Ernu Šilingu. Viņiem bija divi bērni, dēls Gustavs un meita Nanete. Tomēr Kirhnera laulība bija nemierīga, un viņš visu mūžu cieta no depresijas un nemiera.
Kirhnera darbavietas bija Drēzdenē, Berlīnē un Šveicē. Viņu ietekmēja Vincenta van Goga, Pola Gogēna un fovistu darbi. Viņš izstrādāja unikālu tehniku, ko raksturo drosmīgas krāsas, vienkāršotas formas un izkropļotas perspektīvas.
Kirhnera nozīmīgākais ieguldījums mākslā bija viņa loma vācu ekspresionisma attīstībā un cilvēka stāvokļa izpētē. Viņa darbu dziļi ietekmēja tā laika sociālie un politiskie satricinājumi, tostarp Pirmā pasaules kara traumas un nacistu partijas uzplaukums.
Piecas no svarīgākajām Kirhnera gleznām ir:
-
"Iela, Berlīne" (1913) — šajā gleznā ir attēlotas Berlīnes rosīgās ielas ar to modernajām ēkām un straujo dzīvesveidu. Tas ir lielisks piemērs tam, kā Kirhnere izmanto spilgtas krāsas un pārspīlētas formas.
-
"Davosa zem sniega" (1923) — šī glezna iemūžina ziemas ainavas klusumu Davosā, Šveicē. Krāsu un gaismas izmantošana rada izolētības un vientulības sajūtu.
-
"Pašportrets ar modeli" (1910) - šī glezna ir Kirhnera pašportrets ar kailu modeli. Tas parāda viņa interesi par cilvēka formu un izteiksmīgu otas triepienu izmantošanu.
-
"Divi akti mežā" (1908) — šī glezna ir klasisks Kirhnera stila paraugs ar dinamiskām krāsām un treknajām līnijām. Abi akti ir attēloti jutekliskā un naturālistiskā manierē, atspoguļojot atkāpšanos no tradicionālās akadēmiskās mākslas.
-
"Potsdamas laukums" (1914) - šajā gleznā ir attēlots rosīgs Berlīnes krustojums. Tas demonstrē Kirhnera spēju uztvert mūsdienu pilsētas dzīves enerģiju un vitalitāti.
Ernsta Ludviga Kirhnera mantojums ir inovācijas, radošums un izpēte. Viņš pārkāpa tradicionālās mākslas robežas un palīdzēja bruģēt ceļu modernās mākslas kustībām. Viņa darbs turpina iedvesmot un aizraut auditoriju visā pasaulē.