Camille Pissarro

Kamila Pisarro bija franču gleznotāja, kura dzimusi 10. gada 1830. jūlijā Šarlotē Amālijā, Sv. Tomasas salā Dānijas Rietumindijā (tagad ASV Virdžīnu salas). Viņa vecāki bija franču un portugāļu ebreju izcelsmes, un viņa tēvs bija veiksmīgs tirgotājs. Kad viņam bija divpadsmit gadi, Pisarro pārcēlās uz Parīzi, lai apmeklētu skolu, kur atklāja savu aizraušanos ar mākslu.

Pissarro agrīnās gleznas lielā mērā ietekmēja Barbizonas ainavu glezniecības skola, kurā tika uzsvērta naturālistiskā novērošana un glezna bez āra. 1855. gadā viņš satika jaunu mākslinieku Klodu Monē, kurš viņu iepazīstināja ar impresionisma kustību. Pisarro kļuva par galveno impresionistu grupas dalībnieku un izstādīja savus darbus visās viņu astoņās izstādēs, izņemot vienu.

1871. gadā Pisarro apprecējās ar jaunu francūzieti Džūliju Veliju, un viņiem bija astoņi kopīgi bērni. Pisarro bija arī tuvi draugs ar citiem māksliniekiem, tostarp Edgaru Degā, Polu Sezanu un Žoržu Sero.

Pisarro visu mūžu strādāja dažādās vietās, tostarp Francijā, Anglijā, Venecuēlā un Dānijā. Viņam īpaši patika lauku ainavas, un viņš bieži gleznoja ainas ar zemniekiem, laukiem un kokiem. Viņa tehniku ​​raksturoja vaļīgi, redzami otas triepieni un dinamiska krāsu palete, kas abas bija impresionisma iezīmes.

Pissarro ietekme uz mākslas pasauli bija nozīmīga. Viņš vadīja daudzus jaunus māksliniekus, tostarp Polu Gogēnu un Žoržu Sero, un viņa darbiem bija galvenā loma postimpresionisma un neoimpresionisma kustības attīstībā. Mūsdienās viņa gleznas ir atrodamas muzejos visā pasaulē, tostarp Metropolitēna mākslas muzejā Ņujorkā, Musée d'Orsay Parīzē un Nacionālajā galerijā Londonā.

Šeit ir piecas no Pissarro vissvarīgākajām gleznām:

1. "Ainava Pontuāzē" (1874) — šī glezna ir viens no Pisarro slavenākajiem darbiem, un tajā ir lauku ainava ar kokiem, laukiem un upi fonā.

2. "Monmartras bulvāris naktī" (1897) — šajā gleznā ir attēlota rosīga Parīzes ielas aina naktī ar spilgtām gaismām un atspīdumiem slapjā ietvē.

3. "Zemnieku meitene ar salmu cepuri" (1881) — šis jaunas meitenes portrets laukā atspoguļo lauku dzīves nevainību un skaistumu.

4. "Sarkanie jumti, ciemata stūris" (1877) — šajā gleznā ir parādīti Pisarro raksturīgie vaļīgi otas triepieni un spilgtas krāsas, koncentrējoties uz ciemata māju jumtiem.

5. "The Harvest" (1882) — šajā gleznā redzama zemnieku grupa, kas strādā uz lauka, un fonā ir skaista ainava. Tas parāda Pissarro apņemšanos iemūžināt lauku dzīves un dabas pasaules skaistumu.