Egon Schiele

Egons Šīle (1890-1918) bija austriešu gleznotājs, kurš ir pazīstams ar saviem intensīvajiem un izteiksmīgajiem darbiem. Šīle dzimis Tulnā, pilsētā netālu no Vīnes, Ādolfa un Marijas Šīles ģimenē. Viņa tēvs bija dzelzceļa darbinieks, bet māte bija mājsaimniece. Šķēles bērnību iezīmēja traģēdija, jo viņa tēvs nomira no sifilisa, kad viņam bija tikai 14 gadu, un viņa jaunākā māsa nomira no gripas, kad viņam bija 16 gadi.

16 gadu vecumā Šīle iestājās Vīnes Tēlotājmākslas akadēmijā, taču viņš ātri vien bija vīlies akadēmiskajā glezniecības stilā, ko tur mācīja. Viņu vairāk interesēja mākslas izteiksmīgās un emocionālās īpašības, un viņš sāka attīstīt savu unikālo stilu.

1915. gadā Šīle apprecējās ar Edīti Harmsu, jaunu sievieti no turīgas ģimenes, kuru arī interesēja māksla. Pārim bija vētrainas attiecības, taču viņi palika kopā līdz Šķēles nāvei.

Šīli ietekmējuši vairāki mākslinieki, tostarp Gustavs Klimts, Vincents van Gogs un Edvards Munks. Viņa tehnikai bija raksturīgas treknas līnijas, izkropļotas figūras un intensīva emocionāla izteiksmība. Šīles darbos bieži tika aplūkotas seksualitātes, mirstības un cilvēka formas tēmas.

Šīles mākslinieciskā karjera tika pārtraukta, kad viņš 1918. gadā, 28 gadu vecumā, nomira no Spānijas gripas. Neskatoties uz savu īso mūžu, Šīle atstāja ievērojamu pēdas nospiedumu mākslas pasaulē, iedvesmojot nākamās mākslinieku paaudzes ar savu drosmīgo un izteiksmīgo stilu.

Šeit ir 5 Šīles svarīgākās gleznas:

1. "The Self-Seers" (1911) — šajā gleznā ir attēlotas divas figūras, viens vīrietis un viena sieviete, kas stāv viens pret otru ar aizvērtām acīm. Glezna ir iekšējā es un zemapziņas prāta izpēte.

2. "Dead Mother" (1910) - šī glezna ir dziļi emocionāls Šķēles mātes portretējums pēc viņas nāves. Glezna ir neapstrādāta un viscerāla, parādot sāpes un ciešanas, ko Šķēls izjuta, zaudējot savu māti.

3. "Sēdoša sieviete ar saliektu ceļgalu" (1917) — šajā gleznā redzama sieviete, kas sēž uz krēsla ar saliektu ceļgalu, rokas aptītas ap kāju. Glezna ir sievietes formas pētījums, kas parāda Šķēles interesi par cilvēka ķermeni un tā izteiksmes potenciālu.

4. "Volija Neizila portrets" (1912) — šī glezna ir Šīles mīļotā un mūzas Vollija Neizila portrets. Glezna ir ievērojama ar savu intensīvo emocionālo ekspresivitāti un drosmīgo, grafisko stilu.

5. "Apskāviens" (1917) — šajā gleznā redzamas divas kailas figūras, kas ir saslēgtas apskāvienā, to ķermeņi ir savijušies. Glezna ir cilvēka seksualitātes un cilvēka formas skaistuma svētki, un tas ir viens no Šīles slavenākajiem darbiem.