Pols Sezans

Pols Sezans (1839-1906) bija franču mākslinieks un postimpresionisma gleznotājs, kura darbam bija izšķiroša nozīme modernās mākslas attīstībā. Viņš dzimis Eksanprovansā, Francijā, turīgā ģimenē. Viņa tēvs bija veiksmīgs baņķieris, un viņa māte bija mājsaimniece. Neraugoties uz ģimenes cerībām, ka viņš sekos sava tēva pēdās, Sezanam jau no mazotnes bija aizraušanās ar mākslu.

Bērnībā Sezāns bija kluss un introspektīvs, un viņam bija grūti iekļauties vienaudžu vidū. Viņš tika nosūtīts uz internātskolu Eksanprovansā, kur viņš tika iepazīstināts ar tādu klasisko mākslinieku darbiem kā Rafaēls, Mikelandželo un Ticiāns. Šie mākslinieki vēlāk ietekmēs viņa paša darbu.

1861. gadā Sezans iepazinās ar Hortensu Fikē, modeli, kura kļuva par viņa dzīvesbiedri un viņa vienīgā bērna Pola māti. Neskatoties uz vecāku noraidošo attieksmi, Sezans turpināja attiecības ar Hortenzi un galu galā apprecējās ar viņu 1886. gadā.

Sezana agrīno karjeru iezīmēja cīņa un noraidījums. Viņš tika noraidīts no Parīzes École des Beaux-Arts, un viņa darbu konsekventi noraidīja oficiālais salons. Tikai 1870. gados viņš sāka saņemt atzinību par savu darbu.

Sezans savas karjeras laikā strādāja vairākās dažādās vietās, tostarp Parīzē, Eksanprovansā un Francijas dienvidos. Viņu ietekmējuši vairāki mākslinieki, tostarp tādi impresionisti kā Monē un Renuārs, kā arī postimpresionisti Van Gogs un Gogēns.

Sezana tehniku ​​raksturoja viņa krāsu izmantošana un unikālā pieeja kompozīcijai. Viņš bieži gleznoja vienu un to pašu ainu vairākas reizes, eksperimentējot ar dažādām krāsām un kompozīcijām, līdz atrada perfektu līdzsvaru. Viņš bija pazīstams arī ar biezu, treknu otas triepienu izmantošanu un tendenci sadalīt objektus to sastāvdaļās, paverot ceļu kubisma attīstībai.

Sezana darbiem bija būtiska ietekme uz modernās mākslas attīstību. Viņa unikālā pieeja kompozīcijai un krāsu izmantošana ietekmēja daudzus māksliniekus, kas nāca pēc viņa, tostarp Pikaso un Matisu.

Šeit ir piecas no Sezāna svarīgākajām gleznām:

1. Mont Sainte-Victoire (1902-1904) — šajā gleznā ir attēlots kalns, kas pacēlās pāri Sezanas dzimtajai pilsētai Eksanprovansai. Tas ir satriecošs piemērs viņa krāsu izmantošanai un viņa spējai uztvert vietas būtību.

2. Kāršu spēlētāji (1890-1895) — šajā gleznu sērijā ir attēloti strādnieku šķiras vīrieši, kuri krodziņā spēlē kārtis. Gleznas ir ievērojamas ar telpas izmantošanu un spēju notvert mirkli.

3. Klusā daba ar āboliem (ap 1895. gadu) — šī glezna ir klasisks Sezana klusās dabas darba piemērs. Tajā ir vienkārša ābolu kompozīcija uz galda, bet krāsu un otas triepienu izmantošana rada dinamisku un saistošu attēlu.

4. Pirtnieki (1898–1905) — šajā gleznu sērijā ir attēloti kaili peldētāji ainavas vidē. Gleznas ir ievērojamas ar krāsu un gaismas izmantojumu, kā arī uzsvaru uz cilvēka formu.

5. Lielie pirtnieki (1906) — šī glezna ir kulminācija Sezāna darbam par pirtnieku tēmu. Tajā ir liela, sarežģīta kailu figūru kompozīcija ainaviskā vidē. Glezna ir ievērojama ar krāsu un gaismas izmantojumu, kā arī uzsvaru uz formu un struktūru.