Pierre-Auguste Renoir

Pjērs Augusts Renuārs (1841-1919) bija impresionisma kustības vadošais franču mākslinieks. Renuārs dzimis Limožā, Francijā, 25. gada 1841. februārī, un uzauga strādnieku ģimenē. Viņa tēvs Leonards Renuārs bija drēbnieks, bet māte Margerita Merleta strādāja par šuvēju. Ģimene pārcēlās uz Parīzi, kad Renuārs bija mazs bērns, un viņš savu māksliniecisko ceļu sāka kā māceklis porcelāna rūpnīcā 13 gadu vecumā.

1862. gadā Renuārs sāka studēt glezniecību École des Beaux-Arts un pie Charles Gleyre, kur viņš satikās un sadraudzējās ar Klodu Monē, Frederiku Bazilu un Alfrēdu Sisliju. Šī mākslinieku grupa vēlāk veidos impresionisma kustības kodolu, kas radīja revolūciju mākslas pasaulē ar novatoriskām metodēm un priekšmetu.

Renuārs 1890. gadā apprecējās ar Aline Charigot, ar kuru viņam bija trīs dēli: Pjērs, Žans un Klods. Alīna kalpoja par paraugu dažiem Renuāra slavenākajiem darbiem un bija atbalstoša partnere visas viņa dzīves garumā. Viņa dēls Žans Renuārs vēlāk kļuva par atzītu kinorežisoru, savukārt citi viņa dēli arī veica karjeru mākslā.

Renuāra māksliniecisko ceļojumu būtiski ietekmēja viņa kolēģi impresionisti, piemēram, Monē un Sislijs, kā arī agrākie meistari, piemēram, Édouard Manet, Camille Pissarro un Gustave Courbet. Viņš apbrīnoja Barbizonas skolas spilgtās krāsas un gaismas spēles, kas iedvesmoja viņa gleznās izpētīt dabisko gaismu un krāsas.

Renuāra tehnika gadu gaitā ir attīstījusies, pārejot no viņa agrīno impresionisma darbu vaļīgās otas un dinamiskas paletes uz klasiskāku, izsmalcinātāku stilu viņa vēlākajos gados. Viņš koncentrējās uz gaismas un atmosfēras īslaicīgo efektu, ikdienas dzīves skaistuma un cilvēka formas jutekliskuma iemūžināšanu. Renuāra gleznās bieži tika atzīmēts sieviešu skaistums un ģimenes dzīves siltums, kas kļuva par nozīmīgu viņa mākslinieciskās pēdas daļu.

Piecas vissvarīgākās gleznas:

1. La Moulin de la Galette (1876) — šajā dzīvīgajā un valdzinošajā gleznā ir attēlota svētku aina populārā āra deju norises vietā Monmartrā. Darbs tiek slavēts ar dinamiskām krāsām, plankumainajiem saules stariem un dinamisko kompozīciju.

2. Laivošanas ballītes pusdienas (1880-1881) — Renuāra šedevrā ir draugu grupa, tostarp viņa topošā sieva Alīna, kas nesteidzīgi bauda pusdienas uz terases ar skatu uz Sēnu. Glezna demonstrē Renuāra prasmes tvert gaismas, krāsu un sociālās mijiedarbības mijiedarbību.

3. Dance at Bougival (1883) — šajā romantiskajā un valdzinošajā darbā ir attēlots pāris, kas dejo āra pasākumā Parīzes priekšpilsētā Bougival. Intīmā saikne starp dejotājiem un sulīgo impresionistisko otu apdari padara šo gleznu par iecienītu mākslas cienītāju vidū.

4. Lielie pirtnieki (1884–1887) — šī glezna atšķiras no viņa agrākajiem darbiem, un tajā attēlota kailu sieviešu grupa, kas peldas rāmā, idilliskā ainavā. Darbs izceļ Renuāra spēju notvert cilvēka formas jutekliskumu un dabas skaistumu.

5. Šūpoles (1876) — šajā rotaļīgajā un vieglprātīgajā gleznā redzama jauna meitene šūpolēs, kuru ieskauj draugi un ģimene. Darbs ilustrē Renuāra talantu atainot prieku un vienkāršus ikdienas priekus.

Noslēgumā jāsaka, ka Pjērs Augusts Renuārs bija novatorisks un ietekmīgs mākslinieks.