Romantisms
Romantisms, saukts arī par romantisko mākslu, ir Eiropas mākslas kustība, kas radusies 18. gadsimta otrajā pusē. Romantisms sastāvēja no klasiskās glezniecības tradicionālo metožu maiņas, mākslas darbam pievienojot jaunas emocijas un jūtoties par to dabiskāku. Romantiķi atšķirībā no klasiskajiem māksliniekiem atbalstīja spilgtu krāsu un dažādu kompozīciju izmantošanu. Romantiķus ļoti iedvesmoja daba, iztēle, īpašības, kas nav raksturīgas klasiskajam māksliniekam. Romantisms radās kā reakcija uz industriālo revolūciju un politiskajām revolūcijām Eiropā. Notika varas maiņa no karaļiem uz cilvēkiem, kuri meklēja demokrātiju. Tāpēc notika sociālās izmaiņas, kuru rezultātā tika izmantotas jaunas tēmas, kas atspoguļoja šīs izmaiņas sabiedrībā. Romantiķi tradicionālo likumu vietā ticēja individuālai pieredzei. Racionālisma un kārtības vietā priekšroka tika dota iztēlei, dabai un emocijām. Romantiskā māksla ir aprakstīta kā izteiksmīga, emocionāla, tēlaina, garīga un redzama. Romantisms mākslas pasaulē bija reakcija uz neoklasicisma laikmeta klasicismu. Galvenā atšķirība starp romantismu un klasicismu ir tā, ka, lai gan klasiskā māksla ievēro stingrus noteikumus, struktūru un formu, romantiskā māksla ir vairāk eksperimentāla un izdomas bagāta. Ir arī citas atšķirības, piemēram, krāsu shēmas, priekšmets, tēmas pret formas regularitāti un simetriju. Romantiķa galvenais mērķis bija attēlot jūtas pretstatā realitātei. Ir teikts, ka māksliniekus iedvesmoja daba, jo viņi meklēja skaistumu prom no pilsētām, kur to bija grūti atrast. Atšķirīgais glezniecības stils bija arī dekorāciju izmaiņu rezultāts, kas māksliniekiem lika priekšroku ainavām, nevis vēsturiskiem notikumiem.