Augusts Macke

Augusts Macke bija vācu gleznotājs un viens no vadošajiem Blue Rider grupas dalībniekiem. Viņš dzimis 3. gada 1887. janvārī Mešedē, Vācijā, viņa vecāku Augusta Makekas vecākā un Maria Florentine Macke ģimenē. Viņam bija divi brāļi un māsas, brālis vārdā Ernsts un māsa vārdā Elizabete. Makekas tēvs bija arhitekts, bet māte – mājsaimniece.

Macke bērnība pagāja, pārvietojoties pa Vāciju, jo tēva darba dēļ viņam bieži bija jāpārvietojas. Neskatoties uz to, Macke jau agrā vecumā sāka interesēties par mākslu un apmeklēja mākslas skolu Diseldorfā. Vēlāk viņš mācījās Diseldorfas Kunstgewerbeakademie, kur satika savu mūža draugu un kolēģi mākslinieku Francu Marku.

1909. gadā Make apprecējās ar savu sievu Elizabeti Gerhardu, kura arī bija māksliniece. Viņiem bija divi kopīgi dēli, Valters un Volfgangs. Makekas sieva un bērni bija nozīmīgs viņa darbu iedvesmas avots, un tie bieži parādījās viņa gleznās.

Savas karjeras laikā Macke strādāja vairākās vietās, tostarp Bonnā, Berlīnē un Parīzē. Viņu ļoti ietekmēja fovisma kustība un tādu mākslinieku kā Anrī Matisa un Pola Sezana darbi. Viņš arī smēlies iedvesmu Austrumu mākslā, ar kuru saskārās ceļojuma laikā uz Tunisiju.

Macke tehnika ietvēra spilgtas, dinamiskas krāsas un treknus, plašus otas triepienus. Viņš bija pazīstams ar spēju uztvert objekta būtību tikai ar dažiem labi novietotiem triepieniem, radot viņa gleznās kustības un enerģijas sajūtu.

Makekas pēdas mākslas pasaulē bija ievērojamas. Viņa darbi bija daļa no vairākām ietekmīgām izstādēm, tostarp Blaue Reiter izstādē 1911. gadā. Viņa krāsu un formu izmantošana ietekmēja vairākus vēlākos māksliniekus, tostarp ekspresionistus un sirreālistus.

Šeit ir piecas Augusta Makekas svarīgākās gleznas:

1. "Dāma zaļā jakā" (1913) — šī glezna ir Makekas sievas Elizabetes portrets, un tā ir ievērojama ar spilgto krāsu izmantošanu un vaļīgu otu apdari.

2. "Tunisijas dārzs" (1914) — šajā gleznā ir atspoguļotas Tunisijas dārzu dinamiskās krāsas un eksotiskā atmosfēra, kas iedvesmoja Makeku viņa ceļojumu laikā.

3. "St. Žermena — ainava" (1914) — šī glezna ir skaists piemērs Makekas spējai notvert kustību un enerģiju tikai ar dažiem trekniem otas triepieniem.

4. "Turku kafejnīca" (1914) — šajā gleznā ir attēlota rosīga kafejnīca Berlīnē, un tā ir ievērojama ar drosmīgu krāsu un rakstu izmantošanu.

5. "Trīs meitenes barkā" (1912) — šī glezna ir skaists piemērs Makekas spējai tvert objekta būtību tikai ar dažiem labi novietotiem triepieniem, radot kustības un enerģijas sajūtu ainā.