Māksla 16. gadsimtā
Mākslu 16. gadsimtā ietekmēja renesanses stils. Šajā laikā bija daudz slavenu mākslinieku, kas kļuva ievērojami, piemēram, Leonardo Da Vinči un Mikelandželo Buonarroti. Šī laika mākslas stili ietver manierismu, baroku, rokoko un neoklasicismu. Māksla 16. gadsimtā atšķīrās no citiem periodiem, jo daudz eksperimentēja ar jaunām mākslas tehnikām. Viena ievērojama tehnika, kas tika izveidota 15.-16. Gadsimta mākslā, ir sfumato. Sfumato ir itāliešu termins, kas nozīmē maigu vai miglainu, un tas raksturo krāsu sajaukšanas efektu, lai piešķirtu maigu, nevis cietu izskatu. Arī mākslinieki eļļas krāsas šajā laika periodā izmantoja biežāk nekā jebkad agrāk, kas ļāva iegūt dzīvīgākas krāsas un toņus. Visi šie jaunie paņēmieni noveda pie atšķirīgiem mākslas darbiem, nekā tas iepriekš bija redzams mākslas vēsturē. Mākslinieki šajā laikā arī daudz pievērsās reliģiskām tēmām, piemēram, reliģiskām gleznām un Bībeles figūru skulptūrām. Tajā laikā māksliniekus iedvesmoja arī dabas pasaule. Daba bija liela renesanses mākslas sastāvdaļa, taču šajā laikā mākslinieki sāka to vairāk pētīt un novērtēt, kas parādījās viņu mākslas darbos. 16. gadsimtā māksla kļuva reālistiskāka un dzīvīgāka nekā jebkad agrāk. Mākslinieki vēlējās ne tikai krāsot lietu izskatu, bet arī to faktisko būtību, kas šajā periodā mākslai piešķīra jaunu nozīmi. Mākslinieki 16. gadsimtā izmantoja dažādus mākslas stilus, kas ienāktu arī vēlākos gados. Pirmais stils bija manierisms, kas bija populārs 16. gadsimtā. Manierisms sākās kā Itālijā izstrādāts glezniecības stils, kurā izmantotas iegarenas figūras un nereālas krāsas. Manierisma stils Itālijā galu galā ietekmēja mākslas stilu citos reģionos, piemēram, Flandrijā un Anglijā. Cits mākslas stils, kas radies 16. gadsimta baroka beigās, kas ietver uzsvaru uz intensīvām emocijām un lielu uzmanību detaļām. Baroks ir pazīstams ar mākslas stilu, kas ietver emocionālu intensitāti, kas tiek parādīta, izmantojot drosmīgas krāsas un apgaismojumu.