Māksla 19. gadsimtā
19. gadsimts Eiropā bija lielu pārmaiņu un satricinājumu periods. Politiskie, sociālie un ekonomiskie spēki praktiski visās cilvēku darbības jomās, ieskaitot tēlotājmākslu, radīja revolucionāras jaunas idejas un filozofijas. Tas attiecās arī uz 19. gadsimta gleznām, kurās bija redzamas daudzas pārmaiņas, kuras ietekmēja šajā periodā notikušie politiskie, sociālie un ekonomiskie notikumi. 19. gadsimta gleznas ietvēra romantisko laikmetu, reālismu un impresionismu. Romantiskais laikmets: 19. gadsimtā mākslā bija kustība, ko sauca par romantismu. Tā bija antiklasiska kustība, kas priekšroku deva iztēlei, nevis novērošanai, un dzejai, nevis zinātnei. Daži no lielākajiem šī perioda gleznotājiem ir Fransisko Goja, Čārlzs-Augustīns Zintē-Bovāns, Džimijs Tērners un Džons Konstabls. Reālisms: impresionistu kustībā bija kustība, ko sauc par reālismu. Tā bija reakcija pret romantismu, kas priekšroku deva iztēlei, nevis novērošanai, un dzejai, nevis zinātnei. Viens no vadošajiem gleznotājiem no šī perioda ir Gustave Courbet. Impresionisms: impresionisms ir glezniecības stils, ko var raksturot ar ātru otas triecienu un košu krāsu izmantošanu. Tas ir stils, kas mazāk rūp detaļu precizitāte par labu atmosfēras un spontanitātes izjūtas notveršanai.
