Gustav Klimt

Gustavs Klimts bija austriešu gleznotājs un viens no ievērojamākajiem Vīnes secesijas kustības dalībniekiem. Viņš dzimis 14. gada 1862. jūlijā Baumgartenā, netālu no Vīnes, Austrijā. Viņa tēvs Ernsts Klimts bija zelta gravieris no Bohēmijas, bet māte Anna Klimta bija mūzikas izpildītāja. Gustavam bija seši brāļi un māsas, tostarp viņa jaunākais brālis Ernsts, kurš arī kļuva par veiksmīgu gleznotāju.

Klimts uzauga nabadzīgā ģimenē, bet vecāki viņa māksliniecisko talantu atbalstīja jau no agras bērnības. Formālo izglītību viņš ieguva Vīnes Mākslas un amatniecības skolā, kur mācījās sava brāļa Ernsta un mākslinieka Hansa Makarta vadībā. Klimta agrīnos darbus spēcīgi ietekmēja Makarta romantiskais stils un tā laika neoklasicisma māksla.

1892. gadā Klimts līdzdibināja Vienna Secession — mākslinieku grupu, kas sacēlās pret tradicionālo mākslu un centās popularizēt jaunus, modernus stilus. Grupa organizēja izstādes un izdeva žurnālu, lai demonstrētu savu darbu un idejas. Klimta iesaistīšanās Vīnes secesijā būtiski ietekmēja viņa māksliniecisko attīstību un karjeras virzienu.

Klimta personīgo dzīvi iezīmēja traģēdija. Viņš nekad nav precējies, taču viņam bija vairākas ilgstošas ​​attiecības, tostarp ar Emīliju Flēge, modes dizaineri un tuvu draugu. Klimtam nekad nebija bērnu, taču viņš bija uzticīgs onkulis savām māsasmeitām un brāļa dēliem.

Klimta māksliniecisko stilu raksturoja grezni raksti, dekoratīvi motīvi un simbolika. Viņu ļoti ietekmēja japāņu māksla un jūgendstila kustība. Viņa gleznās bieži bija attēlotas jutekliskas, erotiskas figūras, un viņš kļuva pazīstams ar savu drosmīgo krāsu izmantošanu un sarežģītiem rakstiem.

Klimta nozīmīgākā ietekme bija māksliniekam, filozofam un rakstniekam Kārlim Frīdriham Šinkelam. Šinkela darbs iedvesmoja Klimtu eksperimentēt ar jaunām metodēm un izpētīt jaunus mākslas virzienus.

Savas karjeras laikā Klimts strādāja dažādās vietās, tostarp studijā Vīnē un lauku mājā Aterzē. Viņa slavenākie darbi ir "Skūpsts", "Adeles Blohas-Baueres I portrets", "Jūdita I", "Bēthovena frīze" un "Nāve un dzīve".

"Skūpsts", iespējams, ir Klimta slavenākā glezna, kurā attēlots pāris, kas apskaujas ziedu laukā. "Adeles Blohas-Baueres I portrets" ir pārsteidzošs bagātas sievietes portrets, kas rotāts ar zeltu un sarežģītiem rakstiem. "Jūdita I" attēlo Bībeles tēlu Džūditu, kas tur nogrieztu Holoferna galvu ar tumšu, baismīgu atmosfēru. "Bēthovena frīze" ir monumentāls darbs, kas ataino cīņu starp cilvēka vēlmēm un tiekšanos pēc augstāka mērķa. Visbeidzot, "Nāve un dzīvība" pēta mirstības un dzīves un nāves cikla tēmas.

Kopumā Gustava Klimta unikālais stils un paņēmieni būtiski ietekmēja mākslas pasauli, un viņa darbi joprojām tiek augstu novērtēti.